Kodėl?
Sofija Romanova štai.
Dvi carų dinastijos tebuvo.
Palikim Romanovus kol kas.
Rurika dinastijas cilskoks ("Rurikoviči").
"Rurikoviči" a la rusiškai - kaip Ģediminaiši a la lietuviškai?
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (krievu: Иоaнн IV Васильевич Рюрикович, latīņu: Ioannes IV, 1530.-1584.) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547. gada.
Vārds
Krievu literatūrā pēc senas tradīcijas dēvēts vārdā un tēva vārdā par lielkņazu Joanu Vasiļjeviču. Viņa neprognozējamā un nežēlīgā rakstura dēļ viņa padotie Ivanam piešķīra palamu "Draudīgais" jeb "Negaisīgais" (krievu: Грозный), kas gan nekad netika lietota oficiālos dokumentos. Pirmajā modernajā pasaules ģeogrāfiskajā atlantā 1574. gadā dēvēts arī par "Krievu imperatoru, Maskaviešu hercogu Jāni Bazīliju Lielo" (Ioannes Basilius Magnus, Imperator Russic, Dux Moscovic). Pēc tam, kad Eiropas valdnieku galmus sasniedza šaušalīgi apraksti par cara personīgi veiktajām publiskajām spīdzināšanām un slepkavībām, viņu jau dzīves laikā sāka dēvēt par Joanu Briesmīgo (angliski: the Terrible, franciski: le Terrible, vāciski: Schreckliche, dāniski: den Grusomme).
Latviešu 20. gs. sākuma literatūrā latviskots kā Jānis Briesmīgais, bet Padomju Latvijas laikā pēc krievu parauga saukts Ivans Bargais. Viens no dedzīgiem vārda "Jānis Briesmīgais" apkarotājiem bija vācbaltiešu cilmes latviešu padomju vēsturnieks Roberts Vipers (Robert Wipper, Роберт Юрьевич Виппер, 1859.-1954.), kas Otrā Pasaules kara laikā pārstrādāja savu 1922. gadā izdoto grāmatu "Иван Грозный" Staļinam labvēlīgā noskaņā.
O mūsų jarlyką turintys wikiistorikai rašo: Ivanas, o apie Riuriką nė neužsimena.
Вот о чем гласит "Сказание о князьях Владимирских" (XVI-XVII вв.): "...В то время некий воевода новгородский по имени Гостомысл перед кончиной своей созвал всех правителей Новгорода и сказал им: "О, мужи новгородские, советую я вам, чтобы послали вы в Прусскую землю мудрых мужей и призвали бы к себе из тамошних родов правителя". Они пошли в Прусскую землю и нашли там некоего князя по имени Рюрик, который был из римского рода Августа-царя. И умолили князя Рюрика посланцы от всех новгородцев, чтобы шел он к ним княжить".
Prūsai taigi mūsiškiai.
Jis gi ir pats, Jonas, jei jau šitokia toji istorinė tiesa, Riuriku veržės būt.
Tebūna!
Jonas Riurikas!
Komentarų nėra:
Rašyti komentarą